Murjāņi - Sigulda [LV]

Runtiņa akmens un avots

Lielais akmens (Runtiņa akmens) senajos nostāstos dēvēts arī par Velnakmeni. Uz tā tupējis Velns, vērodams gaujmaliešus. Protams, ka arī šeit, tāpat kā citur, viņu iztraucējis gailis! Lielais akmens ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts, tas saukts arī par Runtiņa avotakmeni, jo blakus izplūst spēcīgs avots. Akmens augstums no 1,1 m līdz 2,5 m, garums 5,3 m, platums 3,7 m, tas ir noapaļotas formas pegmatīts ar rupjkristāliska granīta ieslēgumiem. Senatnē tas atradies Gaujas krastā.

Avots

Avots no ceļa pa labi, uz Gaujas pusi

Bada grava

Skaista grava, kuras tuvumā ierīkota arī 2 km gara pastaigu taka (karte pie kokaudzētavas " Zābaki" bērzu birzs)

Bērzu birzs

Kokaudzētasvas "Zābaki" izaudzēta skaista birzs. Kalna galā paveras plaša panorāma

Gājēju tilts

1979.gadā būvēts tilts pār Gauju ar mērķi izveidot apļveida maršrutu Gaujas senlejas apmeklētājiem. No tilta paveras gleznains skats uz Velnalas klintīm un Gauju.

Ainava

Skats uz Gauju

Ainava

Atsegumi un ala

Nelieli atsegumi un aliņa

Ainava

Skats uz Gauju

Ainava

Gaujas līkumi

Krustceles

Ceļa norādes

Bobsleja un kamaniņu trase

Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda" atklāta 1986. gadā un ir viena no retajām pasaulē, kas pieejama gan profesionāliem sportistiem, gan apmeklētājiem. Siguldas bobsleja un kamaniņu trases garums ir 1200 m, tajā ir 16 virāžas un tajā var attīstīt ātrumu līdz pat 125 km/h.

Krustceles

Jāgriež pa kreisi. Ejot taisni, nonāksi Krimuldas baznīcā (viens no maršruta variantiem)

Mazā Velnala

Siguldas Mazā Velnala - kraujas pamatnē, vidusposmā. 10,2 m gara. Alas vidū pīlārs, vairākas šauras sānu ejas. Viena sāneja 5,2 m. Varētu kļūt garāka, attīrot. Lejāk - Gudrības avotiņš.

Nikns suns

Ceļa galā privāta teritorija, kur ceļu nedod nikns suns. Pie zīmes jādodas augšā pa krauju, un pāri laukam būs vajadzīgais ceļš

Piķenes krauja

Ap 1 km gara krauja, līdz 80 m augsta. Kraujā dažāda lieluma atsegumi, avoti, ūdenskritumi un alas. Atsegumu augstums līdz 10 m, platums līdz 170 m. Auna piere - kraujas A galā, pie vecupes. Sarkanīga klints ar alu, dažos ceļvežos kļūdaini norāda uz divām alām. Auna pieres ala - 4,8 m gara. Siguldas Mazā Velnala - kraujas pamatnē, vidusposmā. 10,2 m gara. Alas vidū pīlārs, vairākas šauras sānu ejas. Viena sāneja 5,2 m. Varētu kļūt garāka, attīrot. Lejāk - Gudrības avotiņš. Varēja sākt veidoties pirms 4500 - 5000 gadiem. Intensīvi veidojās līdz tam brīdim, kamēr Gauja pameta alas tuvumā esošo vecupes gultni. Ala novietota starp pirmās terases un augstās palienes līmeņiem. Gudrības avotiņš - izplūst no klinšu apakšas. Te agrāk mātes nesa savus bērnus, mazgāja galvu viņiem avota ūdenī, jo ticēja, ka avota ūdens stiprina atmiņu un var padarīt bērnus gudrus un laimīgus

Skats uz Velnalu

Tiltiņš

Jauks koka tiltiņš

Velnalas klintis

Velnala - 40 m gara ala, mākslīgi pagarināta. Grūti pieejama, jo sākas klinšu vidū astoņus metrus virs Gaujas. Alas griestos saglabājušies seši caurumi, kas ir līdz 2 m dziļi, 10 - 15 cm diametrā - "velna skursteņi". Līdz 1992. gadam ala bija 10,7 m gara, griestu augstums 2,5 m, maksimālais platums 5,6 m, alas laukums 45 m2, tilpums 70 m3. 1992. gadā ala tika tīrīta un rakta, kļuvusi 40 m gara, 9 m plata, 4,8 m augsta (Anša Opmaņa mērījumi). Alu pagarināja "Baltā brālība", meklējot alā savu aprakto "templi". Agrāk taka uz alu gāja pāri tās griestiem, kur to biezums nav vairāk par 1 metru. Tagad pieeja pa tiltu pāru Gaujai, tomēr alā nokļūt nevar. Ala veidojusies vairāk, kā pirms 10.000 gadiem upes sānu erozijas un tagad izzuduša avota darbības rezultātā. Intensīva alas veidošanās varēja beigties pirms 5000 gadiem. Velnalas niša - blakus Velnalai. Nišas griestos četri Velna skursteņi, kuru dziļums sasniedz pat 3,5 m.

Vilciens

Stacija

Vīganti

Pietura "Vīganti", blakus - veikals. Bus stop "Vīganti" located in Murjāņi - a small town 39 km north-east of Riga, the country's capital town.

Ķeizarkrēsls

1862.gadā Siguldu apmeklēja Krievijas cars Aleksandrs II. Cara vizītes dēļ pie Laurenčiem tika izveidota jauna, īpaša skatu vieta, kurā cars paviesojās un iestādīja kociņu. No šī laika vieta dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo ainavu, kas pavērusies no šīs skatu vietas uz Gaujas senleju. 2001. gadā uzstādīts varens koka krēsls – Ķeizarkrēsls, kurā sēžot var vērot Gaujas senielejas burvību. Autors mākslinieks Harijs Zemītis. Vēlāk vairākkārt izpostīts un atkal atjaunots. The Emperor’s Chair and the Emperor’s view. The place names originated when the Russian tsar Alexander II visited Sigulda. While waiting for the noble guest, an observation deck on the edge of the ancient Gauja River valley were built. The sovereign was delighted by the marvellous landscape and the place was named Ķeizarskats (The Emperor’s view). Ķeizarkrēsls (The Emperor’s chair) can be found nearby.

Ķeizarskats

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar izcilu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Savukārt gravas austrumu pusē novietots varenais no koka veidotais Ķeizarkrēsls. The Emperor’s Chair and the Emperor’s view. The place names originated when the Russian tsar Alexander II visited Sigulda. While waiting for the noble guest, an observation deck on the edge of the ancient Gauja River valley were built. The sovereign was delighted by the marvellous landscape and the place was named Ķeizarskats (The Emperor’s view). Ķeizarkrēsls (The Emperor’s chair) can be found nearby.